|
Reiz kāds vīrs, gribēdams velnu izjokot, pieķēris pilnu maisu ar odiem, aiznesis uz purvu un palaidis odus vaļā. Velnam tas dikti nepaticis. Atriebdamies viņš izsmēlis no visām akām ūdeni, salējis purvā dziļā bedrē, tā atstājot ļaudis visā apkārtnē bez ūdens. Tiem nekas cits neatlicis, kā iet uz purvu un rakt akas tur. Rakuši, rakuši un jau tikuši līdz ūdenim, kad velns klāt gan. Bet viens racējs izvilcis no kabatām krustiņu un sviedis to velnam. Velns, krustu ieraudzījis, sācis bēgt. Lielās bailēs bēgot, viņa kāja vilkusies pa zemi un izdzinusi dziļu vagu, pa kuru no purviņa sācis tecēt ūdens. Tā cēlusies Liede.
Liedes upe ir Aiviekstes labā krasta pieteka. Garums 60 km, baseina platība 392 km2, kritums 47 m. Tek pa mežainu un purvainu apvidu, baseins intensīvi meliorēts.
Palienēs daudz atteku un vecupju. Lielākās pietekas - Ušupe, Niedrīte, Mandauga (neatrodas mūsu pagasta teritorijā).
Upe iztek no Sila ezera Jaungulbenes apkaimē. Līkumodama cauri pļavām un mežiem, Lielā Olgas purva ziemeļu malu tā ietek Aiviekstē pie Lubānas. Mūsu pagasta teritorijā Liede tek apmēram 10 km garumā.
Veikta upes izpēte no Bakana ezera līdz Kroņumuižai (7 km). Pamatā tā ir tipiska līdzenuma upe. Liedes upes tecējums nav pārāk straujš, vietām pat lēns. Upe caurmērā ir 3 - 4 m plata, dziļums - 80 cm. Krasti nav krauji. Vietām apaugusi ar krūmiem un dažādiem zālaugiem. Pagasta teritorijā galvenokārt gar tās krastiem, ir pļavas, ganības un tīrumi. Pārsvarā ir pelēka un melnzemes augsne.
Pāri upei ir dzelzs tilts dzelzceļa līnijai Rīga - Gulbene. Pie tilta upe ir platāka, diezgan laba peldvieta. Aiz tilta uz Kroņumuižas pusi apmēram km upes krasti ir apauguši ar jauktu skuju un lapu koku mežu. Gar krastu ir daudz ievu, pīlādžu. Upes krastos aug dažādi ārstniecības augi: vīgriezes, vībotnes, ceļmalla¬pas, nātres. Aug arī avenes un zemenes.
Upes dibens klāts gan ar lielākiem, gan mazākiem akmentiņiem. Galvenie augi - aļģes un dažādas ūdenszāles. Upē dzīvo daudz mazu zivtiņu, arī dēles. Upi izmanto makšķernieki. Upē dzīvo līdakas, raudas, plauži, asari, mailītes, grunduļi, ālanti. Agrāk dzīvojuši upes vēži. Upes gultni pārsvarā veido: grants, akmeņi, smiltis, dolomīts, dūņas. Upe aizsalst ap janvāri, ledus iziet marta beigās. Upē daudz avotu, kuru ūdens dzidrs.
| 
