|
DZELZAVAS PAGASTA PADOME
Madonas rajona Dzelzavas pagastā
Saistošie noteikumi
2006.gada 12.aprīlī Nr.2/2006
Dzelzavas pagasta teritorijā esošo kapu
uzturēšanas un darbības noteikumi.
Izdoti saskaņā ar LR likumu
“Par pašvaldībām” 14.p. 15.p.
7.p. 45.p.
21.p. 16.p. un 43.pantu.
1. Vispārīgie noteikumi
1.1. Lietotie termini:
kapsēta – īpaša teritorija, kas ar Dzelzavas pagasta padomes (turpmāk tekstā – Padomes) lēmumu ierādīta mirušo apbedīšanai;
kapa vieta (ģimenes kapa vieta) – noteikta izmēra zemes gabals kapsētā, kuru ierāda mirušo apbedīšanai un šīs teritorijas labiekārtošanai – kapu kopiņas izveidošanai un apzaļumošanai;
kapa vietas uzturētājs – fiziska persona, kurai ierādīts zemes gabals ģimenes kapa vietas izveidošanai;
kapliča – ēka kapsētā mirušo novietošanai pirms apbedīšanas un bēru ceremonijai;
kapsētas pārzinis – darbinieks, kurš saskaņā ar darba līgumu pilda šajos noteikumos paredzētos pienākumus un nodrošina šo noteikumu ievērošanu;
daļēji slēgta kapsēta – kapsēta, kurā mirušos var apbedīt ģimenes kapa vietās;
1.2. Dzelzavas pagasta teritorijā (turpmāk tekstā – pašvaldības teritorija) esošo kapu uzturēšanas un darbības noteikumi (turpmāk tekstā – Noteikumi) ir saistoši visām fiziskajām un juridiskajām personām pašvaldības teritorijā.
1.3. Lēmumu par kapsētas ierīkošanu pieņem Padome, vienlaicīgi piešķirot kapsētas ierīkošanai pašvaldības īpašumā esošas zemes dabas pamatnes teritoriju.
1.4. Visas pašvaldības teritorijā esošās kapsētas ir pašvaldības īpašums.
1.5. Kapsētu, vai tās daļu, pēc atsevišķu reliģisko organizāciju vai konfesiju pieprasījuma, vienojoties ar Padomi par kapsētas vai tās daļas nodošanas kārtību un noslēdzot attiecīgu līgumu, ar Padomes lēmumu var nodot šo organizāciju apsaimniekošanā. Pirms tam tiek veikta teritorijas inventarizācija un sastādīta apbedījumu vietu shēma. Izdevumus, kas saistīti ar dokumentu sagatavošanu nodošanai, kapsētas vai tās daļas nodošanai saskaņā ar šo punktu, sedz otra puse.
1.6. Kapsētas var būt atsevišķu reliģisko organizāciju īpašums, ja tās ir atjaunojušas vai ieguvušas īpašuma tiesības un konkrēto teritoriju.
2. Kapsētas un apbedīšanas nosacījumi.
2.1. Pašvaldības teritorijā darbojas Mierakalna, Biksenes un Balvānīcu kapsētas – apbedīšana ģimenes kapu vietās, virsapbedījumi;
Atvērti Dzelzavas pagasta teritorijas, bet daļēji slēgti citu administratīvo teritoriju iedzīvotājiem;
2.2. Jauns zemes iecirknis apbedīšanai tiek iemērīts tā, lai nodrošinātu attiecīgās sektora daļas izmantošanu apbedīšanas secībā.
3. Kapa vietas izmantošanas noteikumi.
3.1. Kapa vietas uzturētājs iegūst kapa vietas uzturēšanas tiesības, noslēdzot kapa vietas uzturēšanas līgumu ar kapsētas īpašnieku;
3.2. Kapa vietas uzturēšanas līgumu var noslēgt, pamatojoties uz:
3.2.1. dzimtsarakstu nodaļas izdotu miršanas apliecību un miršanas izziņu;
3.2.2. notariāli apliecinātu pilnvarojumu;
3.2.3. kapa vietas piešķiršanas apliecinošu ierakstu mirušo reģistrācijas grāmatā vai citu šī fakta dokumentālu apstiprinājumu;
3.3. Noslēdzot kapa vietas uzturēšanas līgumu, kapa vietas uzturētājam jānorāda viens no radiniekiem, kas būs kapa vietas uzturētāja pienākumu pārņēmējs;
3.4. Kapa vietas uzturēšanas līgums izbeidzas, ja
3.4.1. kapa vietas uzturētājs atsakās no kapa vietas uzturēšanas un pārtrauc uzturēšanas līgumu, rakstiski par to brīdinot otru pusi;
3.4.2. nepiesakās neviens kapa vietas uzturētāja tiesību pārņēmējs;
3.5. Izbeidzoties kapa vietas uzturēšanas līgumam, kapsētas īpašnieks izlemj jautājumu par kapa vietas uzturēšanas tiesību piešķiršanu citai personai.
4. Kapu vietas.
4.1. Katru mirušo apbedī atsevišķā kapā, attālumam starp kapu kopiņām to garajās malās jābūt 1,0 m, īsajās - 0,5 m; kapu garumam – ne mazākam kā 2,0 m, dziļumam – 1,5 m līdz zārka vākam; platumam – 1,0 m. Apglabājot bērnus, izmēri var attiecīgi mainīties, izņemot kapa dziļumu.
4.2. Urna ar mirušā pelniem var tikt apglabāta kapsētā esošajā ģimenes kapa vietā, jaunā kapa vietā. Urna ar mirušā pelniem jāierok 1,0 m dziļumā, ir pieļaujama vairāku urnu vienlaicīga apglabāšana vienā kapa vietā.
4.3. Apbedījums netiek veikts, ja kapu vietas lielums neatbilst noteiktajam lielumam.
4.4. Ierādāmo kapa vietu izmēri kapsētās:
Kapa vieta Platums m Garums m
Trīsvietīga 3,0 4,0
Piezīme: kapu vietu platība var atšķirties no norādītās, ja iedalāmajā teritorijā atrodas koki.
4.5. Izdarot virsapbedījumus, kapa dziļumam jābūt ne mazākam par 1,2 m līdz zārka vākam
4.6. Kaps nedrīkst būt tuvāk par 0,3 m līdz piemineklim/
4.7. Kapa vietas uzturētājam ir tiesības tikt apglabātam viņa uzturētajā kapa vietā, kā arī apbedīt savus piederīgos, ja ir saņemta kapsētas pārziņa atļauja.
5.Apbedīšanas kārtība un kapličas (ja tāda ir) izmantošana.
5.1. Par gaidāmo apbedīšanu, kapu pārzinis jābrīdina ne vēlāk kā 24 stundas pirms apbedīšanas. Kapu pārzinis ierāda kapa vietu un nosaka kapa rakšanas un apbedīšanas laiku, kā arī noteiktajā laikā izdod rakšanas inventāru. Apbedīšana notiek katru dienu atbilstoši šiem noteikumiem. Izņēmuma gadījumos, vienojoties ar kapsētas pārzini, var noteikt citu laiku.
5.2. Apbedīšanas pakalpojumus (izvadīšanas) kapsētās sniedz bēru rīkotāja izvēlēta apbedīšanas firma vai piederīgie.
5.3. Mirušos, kuriem nav radinieku, apbedī atsevišķā sektorā vai atsevišķā kapu rindā.
5.4. Virsapbedījumus kapa vietās var izdarīt 20 gadus pēc apbedījuma, izņēmuma gadījumos, saskaņojot ar sanitārajiem dienestiem, šo termiņu var samazināt līdz 15 gadiem.
5.5. Mirstīgās atliekas var pārapbedīt ne agrāk kā gadu pēc apbedīšanas brīža, saņemot kapsētas īpašnieka un sanitāro dienestu atļauju.
Mirstīgo atlieku ekshumāciju var veikt LR spēkā esošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, saskaņojot to ar kapsētas īpašnieku.
5.6. Kapličas (ja tādas ar laiku var tikt uzbūvētas) tiek iznomātas bēru rīkotājiem mirušā novietošanai līdz bēru ceremonijai un atvadu ceremonijai.
5.7. Mirušo, kas novietots kapličā līdz apbedīšanas brīdim, drīkst apmeklēt ar kapsētas pārziņa atļauju darba laikā, pārējā laikā kapličas ir slēgtas.
5.8. Atvadu ceremonijas ilgums kapličā tiek noteikts, vienojoties bēru rīkotājiem un kapsētas īpašniekam vai uzturētājam, vai kapličas turētājam (ja tā ir iznomāta).
5.9. Par kapličas iznomāšanu sēru ceremonijas veikšanai tiek iekasēta Padomes noteiktā maksa. Gadījumā, ja kapličas īpašnieks to nodod nomā trešajām juridiskajām personām apsaimniekošanā, Padomes noteiktā maksa par kapličas izmantošanu ir saistoša kapličas apsaimniekotājam.
6. Kapsētu darba režīms.
6.1. Kapsētas apmeklētājiem ir atvērtas:
- vasaras periodā (aprīlis-oktobris) no plkst.7.00 līdz plkst.23.00,
- ziemas periodā (novembris-marts) no plkst 9.00 līdz 21.00;
6.2. Kapsētas pārziņa pieņemšanas laiks – no plkst.9.00 līdz plkst 16.00, tālr. 6763084;
7. Kapsētu iekšējās kārtības noteikumi.
7.1. Kapsētu apmeklētājiem, kapa vietu uzturētājiem, strādniekiem, amatniekiem, kopējiem u.c. personām, kuras atrodas kapsētas teritorijā, jāuzvedas godbijīgi, kā arī jāievēro šie noteikumi, kā arī citi kapsētas īpašnieka un pārziņa norādījumi.
7.2. Bērni līdz 10 gadu vecumam kapsētas drīkst apmeklēt tikai pieaugušo pavadībā, kuri uzņemas par viņiem atbildību.
7.3. Apmeklētājiem aizliegts:
7.3.1. uzturēties kapsētās pirms atvēršanas un pēc to slēgšanas;
7.3.2. ievest kapsētu teritorijā dzīvniekus;
7.3.3. kapsētu teritorijā slēpot, braukt ar velosipēdiem un mopēdiem, motocikliem un automašīnām ( izņemot atsevišķus gadījumus, kad ir speciālās atļaujas);
7.3.4. braukt ar automašīnu kapsētu teritorijā bēru ceremonijas laikā;
7.3.5. apbedīšanai atvēlētās vietās stādīt kokus;
7.3.6. piesārņot kapsētas un tām pieguļošās teritorijas, ceļu, celiņus un apstādījumus;
7.3.7. patvaļīgi dedzināt atkritumus, kā arī ņemt smiltis un zemi neatļautās vietās;
7.3.8. postīt kapsētu aprīkojumu (sētas, ēkas, sūkņus, solus, krustus, pieminekļus u.tt.) un inventāru;
7.3.9. tirgoties tirdzniecībai neparedzētās vietās, veikt amatnieku pakalpojumus bez saskaņošanas ar Padomi;
8. Kapsētu īpašnieka vai uzturētāja pienākumi.
8.1. Kapsētu īpašnieka pienākums ir nodrošināt:
8.1.1. kapsētu, kapliču, koplietošanas laukumu, iekšējo ceļu un celiņu, sētu, inventāra, aku un sūkņu uzturēšanu, ārpus kapu vietu teritorijām esošo koku un apstādījumu kopšanu, teritorijas labiekārtošanu un atkritumu izvešanu;
8.1.2. kapsētas paplašināšanu un arhitektūras objektu izveidošanu atbilstoši izstrādātajam projektam;
8.1.3. sektoru, rindu un kapu vietu nospraušanu dabā atbilstoši noslēgtajiem uzturēšanas līgumiem;
8.1.4. apbedījumu vietu precīzu uzskaiti, kā arī šīs informācijas pieejamību (Apbedīšanas un apbedījumu vietu uzskaites pamatdokumenti ir mirušo reģistrācijas grāmatas, kurās jāizdara ieraksts par katru kapsētā notikušo apbedīšanu);
8.1.5. sanitāro normu un noteikumu ievērošanu kapsētu darbībā;
8.1.6. samaksas iekasēšanu par šādiem pakalpojumiem:
- izziņu izsniegšana par apbedījumiem;
- kapličas sakārtošana pirms un pēc ceremonijas, ceremonijas norises maršruta sakopšana pirms un pēc ceremonijas;
- autotransporta iebraukšana kapsētu teritorijā;
- kapličas izmantošana atvadu ceremonijai.
Maksas apmēru nosaka Padome un izcenojumiem ir jābūt pieejamiem interesentiem.
8.2. Kapavietas uzturētāja pienākumi:
8.2.1. pirms kapa vietas norobežošanas griezties pie kapu pārziņa, lai precizētu un saskaņotu attiecīgās kapavietas robežas;
8.2.2. aizliegt patvaļīgi paplašināt ierādītās kapa vietas teritoriju;
8.2.3. sanitāro normu ievērošana kapsētu darbībā.
9. Kapa vietas kopšana un kapu aprīkojuma uzstādīšana.
9.1. Kapa vietas uzturētājs var kopt kapa vietu pats vai arī noslēgt līgumu ar juridisku vai fizisku personu par kapa vietas izveidošanu un kopšanu.
9.2. Kapu vietās aizliegts stādīt augstus un kuplus krūmājus u.c. augus, kas varētu traucēt blakus esošo kapu kopšanu.
9.3. Krūmi, kuri norobežo kapa vietu, nedrīkst būt augstāki par 50 cm, tos nedrīkst stādīt aiz ierādītajām un iezīmētajām kapa vietu teritorijām.
9.4. kapu kopiņas atļauts apsēt ar rāzīti, zāli vai citiem šim nolūkam piemērotiem augiem, kas regulāri jākopj.
9.5. Aizliegts bez kapsētas īpašnieka vai uzturētāja atļaujas izcirst kokus, kuru diametrs ir lielāks par 8 cm. Atļauju koku izciršanai ir tiesīgs dot kapu pārzinis.
9.6.Kapu vietas teritorijas nožogošanai un noformēšanai aizliegts izmantot estētiski neatbilstošus materiālus (skārdu, šīferi, plastmasas un citus nepiemērotus materiālus).
9.7. Kapa vietas teritorijas apmales, kas norobežo ierādīto kapu teritoriju, nedrīkst pārsniegt 20 cm augstumu.
9.8. Kapa vieta
uzturētāja pienākums ir gada (12 mēnešu) laikā pēc apbedīšanas labiekārtot teritoriju un to regulāri kopt.
9.9. Atkritumi pēc kapu kopšanas darbu pabeigšanas nogādājami norādītajās atkritumu izgāztuvēs vai atkritumu konteineros.
9.10. Restaurēt, ievest vai izvest no kapsētas pieminekļus vai to elementus drīkst tikai kapsētas pārziņa un kapa vietas uzturētāja klātbūtnē.
9.11. Kapa aprīkojumam jābūt uzstādītam tā, lai varētu droši uzkopt kapu un netiktu traucēti blakus esošie kapi.
9.12. Aprīkojuma pamatam jānodrošina veidojuma stabilitāte, rokot bedri blakus kapa vietā.
9.13. Lai garantētu apmeklētāju drošību pret aprīkojuma apgāšanos, kapa vietas uzturētājam reizi gadā jāpārbauda tā stabilitāte un pamanītie defekti nekavējoties jānovērš.
9.14. Pabeidzot kapa vietas aprīkojuma montāžu, jānovāc visi būvatkritumi un tie jāizved uz speciāli norādītām atkritumu izgāztuvēm.
9.15. Aizliegts veidot atkritumu kaudzes kapsētā citās vietās.
9.16. Kapa vieta, kas netiek kopta piecus gadus pēc kārtas, tiek atzīta par neuzraudzītu. Tiek sastādīts kapsētas īpašnieka vai uzturētāja izveidotas komisijas akts par nekoptām kapa vietām, un kapa vietas uzturētājs tiek rakstiski brīdināts par iespējamo kapa vietas uzturēšanas līguma vienpusēju pārtraukšanu. Pēc līguma pārtraukšanas kapa kopiņu nolīdzina, 30 dienas iepriekš par to nosūtot rakstisku paziņojumu uz uzturēšanas līgumā norādīto adresi.
9.17. Neidentificēta mirušā kapa vieta tiek saglabāta 5 gadus.
9.18. Kapa vietu norobežojošie apstādījumi, kas pārsniedz 1 m augstumu un ir nekopti, tiek likvidēti bez iepriekšēja brīdinājuma.
10. Atbildība.
10.1. Par šo noteikumu neievērošanu vainīgām personām var tikt piemērots administratīvais sods līdz 50 LVL.
10.2. Kontrolēt noteikumu izpildi un sastādīt administratīvos protokolus savas kompetences ietvaros ir tiesīgas šādas amatpersonas:
10.2.1. pašvaldības pilnvarotas personas;
10.2.2. policisti;
10.2.3. Dzelzavas pagasta padomes deputāti;
10.3. Administratīvos protokolus izskatīt un sodu piemērot ir tiesīgi Administratīvā komisija, Padomes priekšsēdētājs, viņa vietnieks, Padomes izpilddirektors.
Padomes priekšsēdētājs E.VASKIS
Šie noteikumi reģistrēti LR Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā ar Nr.2-627/06 (05.07.2006.)
|
