Skola, mana skola,
Te var tālu redzēt un dzirdēt!
Spēka maize. Avots ceļā.
Lāpa krustcelēs.
Skola! Tu esi kā upe!
Mēs, Jūs – kā ūdeņi upē.
Ūdeņi aizplūst, upe paliek.
9. augustā Dzelzavas skolā satikās visi tie, kam skola ir iezīmējusi, ievilkusi kādu svītriņu, mezgliņu dzīves pavedienā. Ik pavasari pa ozolu aleju no skolas aiziet devītās klases absolventi. Ir grūti izskaidrot tās izjūtas, kas pārņem, noskanot pēdējam skolas zvanam, kad jāatstāj savas otrās mājas daudzu gadu garumā. Ja arī skolas gadi sen jau aiz muguras, nevar nejust to auru, kas virmo ik uz soļa pavasarī, kad skolās notiek izlaidumi, vai 1. septembrī, ejot cauri skolnieku burzmai. Ar skolu saistītās atmiņas vienmēr paliks ar mums – labas vai sliktas, priecīgas vai skumjas, patīkamas vai ne visai, bet tās ir, bija un būs daļa no mūsu dzīves. Katram ir savs stāsts par skolas laikiem, bet vai esat ievērojuši, cik daudz mēs tomēr par to runājam? Cik bieži atceramies vienu vai otru skolotāju, savus darbus un nedarbus? Varbūt tā ir atgriešanās bērnībā, nostaļģija pēc jaunības trakulībām, bet, jo biežāk to darām, jo lielāks ir pierādījums tam, ka jūtamies piederīgi gan laikam un vietai, gan arī savai skolai.
Skolas foajē sirsnīgi satikšanās mirkļi, satraukums, rosība, svarīgs un atbildīgs uzdevums: reģistrācijā saņemtā ozollapa jāpiestiprina pie zīles, uz kuras uzrakstīts skolas beigšanas gads un vēlme tur ieraudzīt aizvien vairāk ozollapiņu ar savējo klasesbiedru vārdiem. Piereģistrējušies 325 absolventi. Prieks par stiprajiem un uzņēmīgajiem: 1943. gada absolventu Valdi Biezo, 1944. gada absolventi Veltu Smirnovu un režisoru Kārli Pamši, kuri vēlējās satikties ar skolu un skolas biedriem. Par katru klasesbiedru vai skolas biedru pulciņu, kuri prata atrast kopīgu valodu, atceroties baltās un nebaltās stundas savās skolas laika veidotās „ grāmatas lappusēs”.
Svētkus ar savu klātbūtni pagodināja Astafa von Transehe – Roseneck mazdēls Dietlofs von Arnim ar meitu Danielu, kurus vienaldzīgus neatstāja skola , tās tradīcijas un cilvēki, kurus sastapa.
Dzelzavas skola laiku laikos ir lepojusies ar saviem direktoriem.
No 1950. – 1969. gadam Dzelzavas septiņgadīgajā un vēlāk astoņgadīgajā skolā par direktoru strādājis Bruno Ozoliņš. Viņš neatbrauca satikties ar saviem skolniekiem un kolēģiem.
Ar patiesu prieku gaidījām un sagaidījām bijušos direktorus:
Ritu Skangali , kura skolu vadīja no 1969. – 1978. gadam. Tajā laikā skolā iekārtoti vieni no labākajiem mācību priekšmetu kabinetiem. Augstas prasības, stingra disciplīna, skola gūst godalgotas vietas rajonā.
Antonu Basankoviču, kurš skolu vadīja no 1978. – 1993. gadam. Labais cilvēks – tā direktoru atceras skolēni un skolotāji. Pāri visam cilvēcīgas attiecības ar skolēniem, skolotājiem, tehniskajiem darbiniekiem.
Valdi Priednieku, kurš cauri valstiskuma atjaunošanai un dažādām izglītības reformām , nesalaužams savā pārliecībā, vadīja skolu no 1993. – 2003. gadam.
Man šķiet, mēs esam pazīstami jau mūžīgi. Viņi – joprojām smaidoši, laipni, gaiši, saprotoši, kā kādreiz – pirms daudziem gadiem. Šķiet , laiks tos nav izmainījis – ja nu vienīgi plecus nedaudz saliecis, kādu grumbiņu dziļāk ievilcis, ak, jā, un palsus sarmas putekļus izbārstījis pār viņu galvām.... jā , jā tie ir viņi , mūsu skolotāji, kuri savu darba mūžu godprātīgi ziedojuši Dzelzavas skolas skolēnu izglītošanai: pirmo četru klašu skolotāja Ieva Krūmiņa, vēsturniece, ārpusstundu aktivitāšu organizētāja un vadītāja Valentīna Muceniece, fiziķis Voldemārs Fevraļevs. Jums Jūsu audzēkņu paldies, par zināšanām, kuras nepievīla tālākizglītības ceļos, par dzīves mācības skolu un sirds vārdiem neveiksmju reizēs.
Svētki ir atskats padarītajam darbam lielākā laika periodā, tāpēc skolotāji saņem Atzinības rakstus par nesavtīgu ieguldījumu bērnu izglītošanā.
Madonas rajona Izglītības pārvaldes vadītāja Veronika Caune un Lilioza Vilciņa pasniedz Izglītības un zinātnes ministrijas Atzinības rakstus skolotājām :
Aijai Landsbergai par mūža ieguldījumu jaunās paaudzes izglītošanā un sadarbības nodrošināšanā ar vecākiem;
Astrīdai Naglei par ieguldījumu skolēnu sagatavošanai mācību priekšmetu olimpiādēm un radošu pedagoģisko darbību.
Madonas rajona Izglītības pārvaldes Atzinības rakstus saņem skolotājas:
Inese Bandere par radošu darbu projektu īstenošanā izglītības iestādē;
Līga Smalkā par veiksmīgu darbu bērnu un jauniešu estētiskajā audzināšanā, radošu , atbildīgu un mērķtiecīgu pedagoģisko darbību;
Jana Sipāne par radošu ieguldījumu bērnu un jauniešu pilsoniskajā un patriotiskajā audzināšanā un kultūrvēsturisku tradīciju saglabāšanā;
Sandra Deikmane par pašaizliedzību un cilvēcību darbā un attieksmē pret skolēniem un skolēnu pētnieciskas darbības veicināšanā;
Valentīna Pujate par pašaizliedzīgu darbu bērnu un jauniešu izglītošanā un radošu ieguldījumu estētiskās vides veidošanā;
Leontīnai Sirmajai par ieguldījumu skolēnu sagatavošanai mācību priekšmetu olimpiādēm, konkursiem un skolēnu iesaistīšanu aktīvā radošā darbībā;
Austrai Lūsei par radošuma attīstīšanu un latviešu kultūras mantojuma kā nozīmīgas vērtības veidošanu skolēnos;
Inesei Priedniecei par skolēnu iesaistīšanu aktīvā radošā darbībā.
Pagasta padomes priekšsēdētājs Elmārs Vaskis ,kā vienmēr , ar savu apsveikumu salidojuma dalībniekiem un skolas darbiniekiem spēj uzmundrināt, iedrošināt, atzīt un novērtēt ieguldīto, padarīto un sasniegto. Prot arī solīt ! Un savus solījumus izpildīt! Skolas ēkas „ cepures” maiņa sāksies jau 2009. gada pavasarī. Lai izdodas! Paldies par veiksmīgu sadarbību!
Priekšsēdētājs pasniedz Dzelzavas pagasta padomes Atzinības rakstus pulciņa skolotājai Rasmai Vanagai par nesavtīgu un atbildīgu darbu bērnu un jauniešu individuālo spēju un dotumu attīstībā, un skolas darbiniecei , kurai šogad aprit
35 darba gadu jubileja Dzelzavas pamatskolā - Alīnai Pupinai par pašaizliedzīgu, apzinīgu un atbildīgu darbu Dzelzavas pamatskolas estētiskās vides veidošanā un pozitīvā saskarsmē ar skolēniem.
Pagasta padomes priekšsēdētājs pilnvarots rajona padomes vārdā pasniegt Madonas rajona Atzinības rakstu un balvu mūsu pagasta kultūras dzīves veidotājai, mūzikas skolotājai, kultūras nama vadītājai Dacei Kalniņai par ilggadēju sadarbību, radošu darbību un nozīmīgiem projektiem pasākumu organizēšanā un kultūras tradīciju saglabāšanā un attīstīšanā. Mēs nevaram vairāk kā ik reizi, kad tevis sagatavotie svētki izskanējuši , pateikt sirds paldies un kādu labu laiku, pozitīvu emociju uzlādēti, vadīt savu ikdienu. Ar lepnumu stāstīt par pārdomātajiem pasākumiem Dzelzavā, nenosaucot pat organizētāja vārdu, jo visi zina, ka tā ir Dace un Tādi pasākumi ir tikai Dzelzavā. Lai Tev vienmēr ir radoša doma un neizsīkstošs darba prieks jaunu projektu realizācijā! Paldies, visu salidojuma svētku dalībnieku vārdā par skolas jubilejas svētku programmu!
Pasākuma laikā mēs „ izstaigājam’ skolas veidošanās vēstures ceļus ,
„ paciemojamies” šodienas skolēnu ikdienas tradīcijās , iespējās un rezultātos, par kuriem interesantu un izzinošu stāstījumu sagatavojušas latviešu valodas skolotāja Inese Priedniece un direktores vietniece mācību darbā Astrīda Nagle , direktores vietniece audzināšanas darbā Jana Sipāne.
Uz uzaicinājumu būt kopā skolas svētkos atsaukušies sadarbības partneri, kaimiņi un draugi. Par viņu patiesajiem un sirsnīgajiem spēka un vēlējuma vārdiem tālākajām ikdienas darba gaitām mūsu visu Paldies! Tik uzmundrinoši lasīt apsveikumus no viesiem, kas dažādu apstākļu sakritību dēļ nevarēja ierasties klātienē. Neskumstiet, būs citas jubilejas, kad tiksimies! Man patīk, ka protam dzīvot ar pārliecību – kā var nenākt, ja aicina un gaida! Paldies!
Skolas svētki – tā ir draugu tikšanās, kad kopā satek dažādu laiku skolas stāsti un atmiņas. Šīs atmiņas vieno bērnības sapņi, ilgas un cerības, kas līdzinās gaišam brīnumam un katrā paaudzē atmirdz nedaudz citās krāsu niansēs. Gaisā uzlido trīspadsmit bērnības sapņu kamoli – katrai desmitgadei savs, bet viskrāsainākais un spilgtākais – četrpadsmitais, mūsdienu skolēna bērnības sapnis. Lai traucas, lai lido, lai piepildās!
Ceļu pie sava lasītāja atrada skolotājas Austras Lūses izlolotā ideja par skolēnu rakstīto teiku apkopošanu grāmatā. Pateicoties Dzelzavas pagasta padomes, Madonas rajona padomes un tipogrāfijas „Erante” atbalstam iecere īstenojās , un skolotāja prezentēja izdoto grāmatu „Dzelzavas teiku kamolītis”. Skolotāja grāmatas ievadvārdos lasītājam saka: „Tā ir mūsu skolnieku, bijušo un tagadējo, fantāzija, jaunrade, domas lidojums no pagātnes uz tagadni. Kamolītis , vakarā atgriezies pils trešajā stāvā, no augšas noraugās uz apkārtni un ir lepns par to. Viņš taču kļuvis bagātāks. Bet bagāts tas, kas citiem var ko dot....” Skolotājas Valentīnas Pujates vadībā tapušas ilustrācijas atbilstošas katras teikas saturam. Paldies autoriem un māksliniekiem par atbalstu.
Skolas absolvents, dzejnieks Zigmunds Bekmanis savus dzelzaviešus priecēja ar savu fotoizstādi par Āfriku. Pats šajā laikā vadīja ārzemju ekskursiju , bet laba vēlējumus un sveicienus skolai un skolas biedriem nodeva telefoniski, soloties domās būt kopā ar mums skolas svētkos.
Salidojuma dalībniekiem bija iespēja skatīt fotoizstādi „Paaudžu maiņa”, kas priecēja ikvienu, kam izdevās atpazīt sevi vai savus skolas biedrus. Interesi izraisīja interaktīvais materiāls par skolas izlaidumu absolventiem .
Svētkos aizdedzām svecīti gaišu ar labām domām par tiem, kuri klusē..... par Dzelzavas skolas skolēniem, skolotājiem, skolas darbiniekiem. Paldies skolotājām Rasmai Vanagai, Leontīnai Sirmajai, skolēniem un Artūram Grandānam par piemiņas brīdi Mierakalna un Biksenes kapos, par ziedu sveicienu skolotājām Ķinderu kapos.
Svētku noslēguma pasākumā estrādē visus klātesošos priecēja un sajūsmināja senais, labais, zinošais, diplomātiskais, humoristiskais, dažādus laikus un likteņus piedzīvojušais skolas Rūķis ar savu neapgāžamo atziņu – Dzelzavā skola ir, bija un būs. Par spīti visiem vējiem, par spīti visām šaubām, par spīti „labvēļiem”. PALDIES skolotājai , aktīvistei, aktrisei Sandrai Deikmanei!
Pozitīvu emociju buķeti dāvināja pašmāju skolēnu deju kolektīvi „Zīļuki” , skanīgais un emocionāli saviļņojošais sieviešu vokālais ansamblis „Variants”, elegantās un atraktīvās dāmas no deju grupas „Dzeldes”, aktīvie , uzmundrinošie aktieri un mākslinieki bijušie un esošie skolēni.
Paldies par palīdzīgu roku un ideju svētku noformējumam senioru klubiņam „Zīles”. Par uzrunājošiem floristikas mākslas darbiem Cesvaines veikala „Klēts” darbiniekiem, skolotājai Līgai Smalkajai un Lilitai Berziņai, Laurai Zāģerei ar darbīgo, nenogurdināmo, rūpīgo, pacietīgo, izturīgo kompāniju.
Paldies par atbalstu Dzelzavas pagasta padomei, SIA „Agro – Dzelzava” kolektīvam, Normunda Vilmaņa kolektīvam, SIA „Dzelzava” kolektīvam.
Prieks, ka mums līdzās ir tik daudz atbalstošu cilvēku! Paldies visiem, visiem , kas atbalstīja un palīdzēja svētku sagatavošanā un organizēšanā! Kā saka skolas Rūķis:
„ Pasmaidiet, cik plati vien variet, paskatieties cits uz citu, un saglabājiet šo brīnišķo svētku sajūtu līdz nākamajiem mūsu kopīgajiem svētkiem!”
Atmiņu kamoliņš ir ritējis un ritinājies, varbūt kāda prieka un saviļņojuma asara pār vaigu noritēja, šur tur atskanēja tie bezrūpīgie, dzidrie smiekli, kādi skan vien savējo , skolas draugu pulkā. Mēs bijām kopā un vienoti iededzinot svecītes , veidojot gaismas ceļu pie skolas un pāršķirot jaunu lappusi skolas vēstures grāmatā ar krāšņu, neatkārojamu, grandiozu, atmiņās paliekošu uguņošanu. Mēs esam kopā svētkos. Mēs esam kopā savas skolas svētkos.
Un tālāk? Tālāk - laiks uzdejot ar klasesbiedriem un izdancināt savus skolotājus! Rīts atnāca ātri un nemanot - jauna spēka un enerģijas pārpilns!
Cieņā un pateicībā par patiesi jauko satikšanās prieku
skolas direktore Indra Zukure
|